PALEO diēta dažos vārdos.

paleo_pyramidGalvenā PALEO diētas doma ir ēst kā paleolītiskā laikmeta cilvēkam, kurš izdzīvoja medījot dzīvniekus un novācot augus un sezonas augļus. Kādēļ? Pētījumi liecina, ka Homo sapiens, kuri dzīvoja pirms lauksaimniecības parādīšanās ( apmēram pirms 8000 gadiem), bija daudz veselīgāki, nekā cilvēki, kuri dzīvoja pēc tam. Kad mēs sapratām kā apstrādāt ēdienu, mēs mazāk sākām paļauties uz ēdiena vākšanu un medīšanu, bet vairāk uz graudaugiem ( kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi utt.), piena produktiem ( piens, siers, jogurti) un pākšaugiem (pupas, soja, lēcas). Tas mums ļāva pabarot lielu daudzumu populācijas, uzturēt tos vienā vietā un tādējādi radīt komūnas. Šī enerģijas konsolidācija mums ļāva fokusēties uz lietām, kas vēlāk palīdzēja cilvēku rasei attīstīties.

Tad kādēļ lauksaimniecība ir slikta lieta? Kā izrādās, tā vietā, lai paliktu lielāki, stiprāki, atrāki un veselīgāki, kas būtu loģiska progresija, cilvēki nokļuva uz fiziskās lejupslīdes. Kopš sākām ēst audzētu barību, mūsu veselība pasliktinājās, nevis uzlabojās. Ekspertu teorija pieļauj, ka kamēr kultivēti ēdieni bija ērti un bagātīgi, mēs īsti nebijām radīti tos ēst. Mūsu gēni nav ļoti mainījušies kopš paleolītiskā cilvēka, kaut arī mūsu diēta ir, un kā izrādās, mēs neesam ģenētiski ekipēti pārstrādāt graudaugus, piena produktus vai pākšaugus. Lai gan dzīvestila faktori, kā stress, miegs un fiziskas aktivitātes sekmē mūsu veselības pasliktināšanos, fakts, ka mēs turpinām pieņemties liekajā svarā un esam daudz vārgāki pret slimībām, liecina, ka mūsu ēšanas paradumi ir vismaz līdzatbildīgi par straujajiem hronisko un deģeneratīvo slimību pieaugumiem Rietumu kultūrā.

Mēs nevaram pavisam droši pateikt ko ēda paleolītiskais cilvēks, bet mēs droši varam pateikt ko viņš neēda, un tas iekļauj graudaugus un pārstrādātus ēdienus. Tas nu ir skaidrs.