Guna – “Izaicinājuma pildīšanai bija vispiemērotākais brīdis – mēneša pēdējā diena – un nevienam vairs nebija laika mani pārspēt. Biju nolēmusi, ka jānoturas vismaz divas minūtes, kas man arī izdevās. Un tad vēl mazdrusciņ…”
Normunds – Kad tika izsludināts deadhang challenge, uzreiz zināju – svarcēlājus jāvar pārspēt! Gandrīz 20 gadus kāpju kalnos, klintīs. Mūsu klinšukāpēju klubā pirms dažiem gadiem šis challenge bija. Toreiz biju pakaļgalā, jo spicie kāpēji tur vismaz 6 minūtes… Notestēju krampi pēc kārtējā dienas WOD – 2:30, ok, nav slikti. Bet zinu, kad pienskābe sāk griezt muskuļos, katra papildus sekunde ir kā mikro-challenge. Pāris nedēļas treniņos iekļāvu dažus vingrinājumus apakšdelmiem, lai uzdzītu tonusu. Mēneša beigās atlika trāpīt pareizā dienā, kad izkāpts no gultas ar pareizo kāju un vēders nerūc. Izdevās – 3:35. Paldies Reinim par cienīgas latiņas – 3:30 – uzstādīšanu!

Linda – “Man patīk tuck-ups. Visus vingrinājumus vēdera preses muskuļiem varētu pildīt 24/7.
Centos neskatīties uz laiku un vienkārši kustēties pēc iespējas ātrāk. Pēdējās sekundēs bija visgrūtāk un ļoti maz sanāca uztaisīt. Noteikti pacenšoties varēja labāk. Pēc uzdevuma vairāk sāpēja kājas un rokas, nevis vēdera muskuļi.”
Lauris – “Īsumā sakot, nebija viegli, bet no otras puses tad, kad tev kompāniju sastāda Štašuļa kungs, kas bliež tādā tempā, atliek turēt līdzi.
Toties, kad esi pie beigām, bet tev blakus esošais tuck-upists vēl mauc, tad saproti, ka beigās vēl tos 3 vari paspēt uztaisīt… tad 5 un tad jau beigās vēl papildus 7 tuck-upus tam, ko uzskatīji, ka viss. Protams bez tik sīvas konkurences (un pāris padomiem un trikiem), man tas nebūtu izdevies . Tapēc gribu teikt paldies visiem, kas man palīdzēja pārspēt pašam sevi .”