Traumas – pirms un pēc

29136958_10216019810755167_8722569482817503232_nViens no funkcionālo treniņu mērķiem ir padarīt cilvēku stiprāku un izturīgāku pret ikdienas izaicinājumiem, tai skaitā noturīgāku pret traumām.

Kā sevi pasargāt no traumām?

  • Ievēro noteikumus. Ne tikai ceļu satiksmē, darbā ar ķimikālijām vai tml., bet arī sporta zālē. Pareiza vingrinājumu izpildes tehnika ir svarīga ne tikai labākam rezultātam, bet tā sargā no traumām. Reizēm treneris tevi grib pasargāt no tava ego – viņš redz, kad, piemēram, tava svarcelšanas tehnika nav tik laba, lai varētu strādāt ar tik smagu svaru, kā vēlies, vai arī vēl neesi gatavs noteiktas grūtības pakāpes vingrinājumam. Klausi treneri, izvērtē savas spējas, un atceries, ka ne visiem paveicas – viens no 1000 “kaķīšiem” vai “zvaigznītēm” var beigties ar ļoti smagām muguras vai ceļgalu traumām, piemēru netrūkst, diez vai spēlēt krievu ruleti ir tā vērts.

  • Neizlaid “garlaicīgās” treniņu sadaļas. Jā, tās nav uz rezultātu, un personīgo rekordu nevarēsi atzīmēt, bet core, plecu un gurnu stiprināšanas u.c. tamlīdzīgi vingrinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu sabalansētu tava ķermeņa attīstību, nostiprinātu vājās vietas, muskuļus un locītavas, tādējādi ilgtermiņā pasargājot tevi no traumas. Tā kā lielai daļai no mums ir sēdošs dzīvesveids, daudzi muskuļi ikdienā netiek lietoti. Sevišķi svarīgi nostiprināt muskuļus ap tām locītavām, kas ir kādreiz traumētas vai kāda cita iemesla dēļ jutīgākas. Un arī personīgie rekordi augs!
  • Ieklausies savā ķermenī. Ja esi noguris, paņem brīvdienu, piestrādā vairāk pie mobilitātes – parullējies un izstaipies, ja jūti, ka kāds muskulis ir sevišķi stīvs vai noguris, nomaini kādu kustību no treniņā plānotajām. Treniņa laikā nav jājūt sāpes, ja tās jūti, nekavējoties pārtrauc vingrinājumu. Jāmācās atšķirt muskuļu nogurumu un dedzinošo sajūtu, ko muskuļos rada pienskābe, no pārslodzes un locītavu diskomforta.
  • Uzturs un miegs. Nekas jauns – kvalitatīvs uzturs un miegs nozīmē, ka ķermenim ir laiks un materiāli, lai atjaunotu cietušos vai nogurušos audus. Neskaitāmi pētījumi pierāda, ka nepietiekams un nekvalitatīvs uzturs un miegs ievērojami palielina traumatisma risku sportojot.

Ko darīt, ja tomēr esi guvis traumu?

  • Ļauj traumai sadzīt. Ķermenis spēj paveikt brīnumus, ja vien tam dod iespēju. Pareizs uzturs un miegs veicinās šo procesu. Svarīgi konsultēties un ievērot profesionāļu (ārsta vai fizioterapeita) norādījumus, vienlaikus pieej tiem kritiski, noskaidro, vai viņi ir savas jomas autoritātes un iesaka tev labāko.
  • Nebaidies no treniņiem. Trauma nenozīmē, ka jāpārstāj trenēties pavisam. Protams, ir traumas, kas prasa gultas režīmu, taču daudzas sīkākas traumas iespējams lokalizēt treniņa laikā – nodarbināt citas muskuļu grupas un locītavas – trenēties traumai apkārt. Svarīgi šajā procesā iesaistīt treneri – pārrunā ar viņu savus ierobežojumus, un viņš atradīs Tev piemērotāko veidu, kā panākt nepieciešamo fizisko slodzi, neskarot traumēto vietu.
  • Atsāc pamazām! Tad, kad trauma sadzijusi, sākas rehabilitācijas periods. Ja traumētā vieta vairs nesāp, tas nenozīmē, ka tā gatava maksimālai slodzei. Sāc pamazām, papildus veic nostiprinošus vingrinājumus. Ja jūti sāpes – nekavējoties pārstāj. Neliels diskomforts ir pieļaujams, jo iespējams, ka tās ir psiholoģiskas bailes. Galvenais, esi pacietīgs, un pavisam drīz jau atkal būsi labā formā un varēsi kustēties uz pilnu jaudu.