Kā nesasniegt Jaungada mērķus

smart+goalsPārāk augstu mērķu uzlikšana.
Nav slikti uzstādīt augstus mērķus, bet tiem jābūt tādiem, kas
varētu būt arī reāli sasniedzami.  Ir jāiemācās kārtīgi izvērtēt savas spējas un iespējas. Vai tas, cik reizes nedēļā sporto, ir pietiekami, lai mērķi sasniegtu, vai tavas šī brīža spējas ir atbilstošas. Noteikti izvērtē savas prioritātes, izvirzīt mērķi tā pat vien nav nepieciešams. Jāņem vērā arī tas, ka katram mērķim noteikti būs jāatvēl arī papildus darbs ārpus OZO grupu treniņu programmas, ja patiešām to vēlēsies sasniegt. Piemēram, Pull Up (pievilkšanos) vai konkrēta svara pacelšanu kādā vingrinājumā var sasniegt tikai regulāri piestrādājot individuāli ārpus regulārā treniņu plāna.

Savus mērķus uzrakstīt blociņā un par tiem aizmirst.
Uz mērķi, ko uzstādi, vajadzētukatīties katru dienu un atgādināt sev par to. Mūsdienās visi daudz izmanto telefonus un citas elektroniskās ierīces. Viena no iespējām ir uzrakstīt to telefonā uz “Wallpaper” vai jebkur citur, lai tas būtu redzamā vietā un atgādinātu mums par to regulāri.
Uzstādīt mērķi bez jebkāda plāna par to, kā tu to sasniegsi. Uzstādot mērķi, vajadzētuarī izstrādāt plānu, kā to mēģināsi sasniegt. Piemēram, izlemt, cik reizes nedēļā veltīsi papildus laiku, lai pie tā strādātu. Var uzstādīt secīgus mazākus mērķus, kas beigās varētu novest līdz vēlamajam rezultātam. Šie mazākie mērķi var laika gaitā mainīties, jo nekad nevaram paredzēt, kāds būs ceļš, kas novedīs mūs līdz galam. Svarīgi ir turpināt ceļu uz mērķi, pat ja ceļš līdz tam ir nedaudz mainījies.Vienā reizē darīt pārāk daudz. Jebkuru procesu prātīgi ir iesāk pakāpeniski, vienā treniņā sevi nomokot, mērķi nesasniegsi – ne vienmēr vairāk ir labāk. Šāda pieeja var beigties ar padošanos. Necenties uzreiz izdarīt pārāk daudz vai meklēt neskaitāmus brīnumvingrinājumus, kas sniegs tūlītēju recepti mērķu sasniegšanai. Beigu beigās regulārs un pakāpenisks darbs būs tas, kas nesīs rezultātus.

Pārāk daudz runāt par savu mērķi.
Ja par savu mērķi pārāk daudz runā, nevis dari, tādā veidā prāts var sevi apmānīt, radot sajūtu, ka kaut ko darām mērķa virzienā. Domāšana un runāšana nav darīšana. Pārāk daudz spriedelējot par mērķiem, pastāv iespēja, ka sāksi meklēt attaisnojumus, gadījumā ja viss neiet kā iecerēts. Šādi mēs izraisām mūsos negatīvas emocijas, kas arī var novest pie morāla noguruma un padošanās.

Mērķi mēģināt sasniegt vienam.
Atrodiet kādu personu, piemēram, treniņu partneri, ģimenes locekli, kādu no zāles vai kādu, ar kuru sakrīt mērķi, jūs, palīdzot viens otram, kopīgi virzāties uz mērķa sasniegšanu. Tas palīdzēs nepadoties un turpināt iet, kas vainagosies ar rezultātiem. Šai personai noteikti jābūt neatlaidīgai. Vienalga ar kādiem paņēmieniem, neļaujot padoties.